|
Jan. 17th, 2007|03:57 am |
Ja man kādreiz gribēsies izteikties, tad man nāksies aprobežoties tikai ar cibu. Ja tādi laiki pienāks, došu ziņu.
Jā, protams, es zinu mūžīgo: "citiem iet ar sliktāk." Par to visu esmu informēts. Bet katrs ir savādāks. Ir arī jāapzinas, ka ir cilvēki, kas pārtiek no atkritumiem, bet tas viņiem jau šķiet normāli. Es mēģinu izzināt sevi.
Es nekad neesmu sūdzējies, ka man reiz būs jāmirst, vai ka esmu vientuļš. Tas nu nav mans lauciņš. Es mēģinu saprast, kamdēļ mirkļos, kad citi raud, es smejos un otrādi. Mēģinu izprast, uz kurieni es vispār eju. Noskaidrot, kāds ir mans ceļš, ja man tāda ir. Tamdēļ es ļauju arī citiem komentēt. Neesmu es austrumu gudrais, kas zin visu.
Pa šo laiku esmu tikai apjēdzis savu, kā arī citu nevērtību, pretēji tam, ko tu piedāvā.
Es gan nevaru tev piekrist, ka thief autiņos gulētu. Visi cilvēki, kas domā, ka ir tālu tikuši, iespējams, rūgti maldās. Mums jau patīk tos, kuri dzīvo savādāk saukt par maz attīstītiem un zīdaiņiem. Tamdēļ, ka tikai ES zinu pareizo ceļu un tikai ES zinu, kā jādzīvo, vai ne.
Un kur ir mana labsajūta? Es tā īsti neesmu atradis neko, kas man tiešām patiktu. Tik mūzika, bet radīt to nemāku. Nav ar talanta. Mans dzīves mērķis būtu atrast labāko mūziku? Tas man šķiet tukši, es vēlos ko vairāk, tikai nezinu, kur meklēt. Tavas acis, iespējams, mirkli, kad kāds pasaka, ka nezin, kā dzīvot, saskata ņerkstēšanu. Tas arī ir visnotaļ saprotami. Es arī daudz ko uztveru par ņerkstēšanu.
Iespējami vajadzīgā tulka trūkums būs mūsu abu problēma. |
|