|
Jan. 16th, 2007|05:52 am |
Nevarētu teikt, ka tas ir kas jauns, Thief, bet tu tam esi pieskāries. Es jau krietnu laiku mēģinu izprast tukšumu. Esmu par to pat rakstījis.
Sniegasunc, atļaušos tikai piezīmēt, ka neko sakarīgu tu tā arī nepateici, un tamdēļ laikam ar bija bauda lasīt.
Bet par mani... Es sen esmu sapratis, ka jo vairāk meklē dzīves patieso eksistences jēgu un pareizo ceļu, jo vairāk iespējas vienkārši atmet. Un jo tālāk, jo mazāk tev paliek, kam ticēt. Kad prātā visu būsi noliedzis un stāvēsi sev gudrs, tad iekšā būsi tukšs. Ak, tie laimīgie cilvēki, kuri nav domājuši un apšaubījuši visu, ko redz. Viņiem rodas sapņi, izlūzijas un vēlme skriet. Uz tādiem lūkoties ir savādi. No vienas puses, patīkami, kā uz kucēniem, bet turpat gribas arī tos apsmiet aiz tīras skaudības.
"Jūs neesat domājuši par dzīves patiesībām!!!"
Nu un? Tā tikai tu, muļķis ar neizdzevušos dzīvi, nevis to dzīvo, bet vēl meklē. Es arī.
Un reliģiju neizdomāja kāds sēnes saēdies vientiesis. Tas bija kāds no mums. Kuram ir radies jautājums, bet slinkums meklēt. |
|