|
Jan. 15th, 2007|07:21 pm |
neviltota smaida ēna pārslīdēja pāri manai sejai. atpazīstu Sniegasunci, ar kuru man jau ir bijis tas gods sakrustot daiļrunības asmeņus! lai notiek, rētas laizīsim vēlāk!
izlaižot banālo ievadu par dažādām vērtību sistēmām utt., ķeršos pie lietas - vēlme pavicināt galviņu radās Tev, nevis es to būtu lūdzis. tāpat kā visai dīvaini skan apvainojums "lieli gudrā izteikšanās veidā". vai Tev nav gadījies iedomāties, vai no iepriekšējiem tekstiem izsecināt, ka tas var būt ir mans normālais izteikšanās stils? vai arī Tu pieņem, ka runāt loģiskās kategorijās izvirzot problēmjautājumus un pievēršot uzmanību paradoksiem liecina tikai par vēlmi gūt lētu popularitāti? kad Tu pēdējo reizi esi apskatījusies, cik cilvēki ir piedraugojuši mani un cik - Tevi? vai nav jūtama kāda loģiskā pretruna Tavos vārdos? vai Tava popularitāe nav "lētāka"?
vai arī Tu uzskati, ka man tagad būtu jāmaina sevi tikai tāpēc, lai iepatiktos Tev? jo vienīgais, ko es spēju saskatīt Tavā tekstā ir vārdi, ka es Tev nepatīku. ak, Dies`.. ko man tagad iesākt? varbūt Tev ir kāds padoms, kā man kļūt laimīgam? varbūt ieteiksi man kādu hobiju, lai es varu aizrauties ar to, kas ir svarīgs Tev, aizmirstot par savu dzīves pieredzi un pasaules uztveri?
vai arī Tavi ideāli ir tik nedroši, ka Tev šķiet, ka jebkurš mēģinājums apšaubīt ideālus kā tādus ir uztverams kā nāves grēks? Tu baidies no V.M. Tukšuma?
un man šķiet, ka Tu, neskatoties uz interesi par Japānu, nemaz neaptver, ka V.M. Tukšums var būt ļoti dažāds. kaut vai velreiz apskaties šo darbu:
http://content1-foto.inbox.lv/albums24907198/sniegasunc/PaZiemu/Home-Sweet-Snow-by-sniegasunc.jpg
un pacenties sev atbildēt uz jautājumu, kas ir visa pamatā. varbūt šis piemērs tev liks par kaut ko aizdomāties, jauniete, kas mīl sniegu. |
|
