|
Dec. 14th, 2006|08:48 pm |
'Šņak', staigā nāve ar izkapti rokās, līdzeni vicinot to pāri zemei un laiku pa laikam aizķerot pa kādai neuzmanīgai galvai. Skatoties šo hipnotizējošo ainavu rodas vēlme ritmā līdzi dziedāt "В Багдаде всё спокойно", šo izseno grupas "Кармен" dziesmu, taču radio angliski veselīgā melnā humora izjūtā atgādina, ka pašnāvnieka uguņošana ir kļuvusi par neatņemamu šīs pilsētas sastāvdaļu.
"Rietumu frontē bez pārmaiņām", iespējams pajokotu Remarks, bet viņš ir pārāk aizņemts skaidrojot Otrā Pasaules kara iemeslus aizdomīgi klusajam Rišeljē. Kaut arī - kādas aizdomas? Neviens grandmeistars nav spējis apspēlēt šahā kaulaino, pat ar nosacījumu, ka visa viņas armija sastāv no vienas figūras. Laikam to sauc "фора", taču manas latviešu valodas zināšanas nav tik dziļas, lai es varētu nepiespiestā paskatā mētāties ar profesionāla spēlētāja terminiem. Pie tam - kam tas ir nepieciešams? Man? O! Tas tik ir pārsteigums!
Klusi dzeru savu vīnu un domāju. Es kļūdījos. Es nedomāju, domas dzīvo mani. Klīst apkārt, plēšas par sīkumiem, neinteresējas par to, kam it kā būtu jāpievērš uzmanība un priecīgi tekalē no vienas ilūzijas pie otras. Sansara? Arī viena no domām. Varētu teikt - visai bieža viešņa manos mūžīgajos apziņas stāvos, kuros domas klīst neizsaucot jeb kādas reakcijas vai mērķtiecīgas darbības ilūziju.
Vārdi.. Cik no jums ir tikuši tik tālu, lai izlasītu šo daudzpunkti?
Labāk iedzeriet tēju. Saka, ka tā nomierina.
Cilvēki vispār daudz runā. |
|