|
Dec. 28th, 2005|12:59 am |
Es nākšu pie tevis kā ASV uz Afganistānu. Kā krustnesis triekšu savu informatīvo līdzekļu kapacitāti pret tavas musulmaniskās kautrības parandžu. Tavu skatienu teroristiskie uzbrukumi manas vīrišķības simbolam kūda sabiedrības jūtas prasībā pēc visaptverošas, karsti atriebjošas karadarbības tavās teritorijās. Un nebūs vairs teikšanas apdomīgajiem, klusajiem un kautrīgajiem. Viņu vārgās balsis pazudīs tautas vēlmju mutuļojošajās asinīs.
Pāri kontinentiem un okeāniem es vedīšu savu armiju uz tavas noslēpumainās Āzijas pusi. Mani nebiedē budžeta izdevumi vai starptautiskās sabiedrības viedoklis – tas viss ir tikai fons manai ekspansijai, manai saldkaislajai vēlmei pakļaut un iekarot.
Manas izlūkvienības sāks ar tavu lūpu kaktiņiem, maigi, bet nenovēršami okupējot centimetru aiz centimetra to auglīgās platības. Manas armijas uzticamie kareivji slīdēs pāri tavu vaigu burvīgajiem līdzenumiem līdz saskarsies ar „auss ļipiņas” stratēģisko objektu, nosējot to ar napalma karsto dvašu.
Es nostiprināšu savas pozīcijas ar roku aviācijas pieskārienu uzlidojumiem, kuri lēnām, bet nenovēršami tuvosies tavām stratēģiskajām augstkalnēm, paslēptajām zem gaisīgo audumu miglas. Nelīdzēs nedz meli, nedz dezinformācija – man jau sen ir zināma tavas zemes topogrāfiskā karte. Militārās analīzes eksperti izsenais savās sirdīs glabā vitāli svarīgo punktu ieņemšanas plānus, kas beidzot – šonakt – tiks realizēti.
Manu pirkstu karapulki slīdēs pār tavu līdzenumu klusumam, kalnu bīstamajam kailumam un ieleju elpu aizraujošajam valdzinājumam. Šalcot pāri taviem augstākajiem punktiem un kraujām, nemanāmi ieslīdot tavu ieplaku klusumā un nocietinot savas pozīcijas pārskatāmajos līdzenumos.
Pati daba atbildēs man caur tava ķermeņa zemestrīcēm, dodot man nojaust, kur ir tavas infrastruktūras vājākie punkti, kuri bezapzināti alkst pēc manu spēka metožu pielietojuma. Un es pakļaušos tava vājuma aicinājumam, triecot visas manas armijas apkopoto varenību pret to, kas alkt ieņemšanas. Precīzi mērķētiem triecieniem es uzbrukšu, dzenot Taliban kaujinieku skudriņas pāri taviem plašumiem no kāju pirkstiem līdz matu galiņiem.
Līdz beigās mana varonīgā karaspēka ķīlis, vien viegli staipāmo cilvēktiesību normu ierobežots, ieņems tavas slēptākās karabāzes jūtīgāko punktu, turēdamies tur līdz spēku izsīkumam, vienlaicīgi lieliski apzinoties demokrātiskā režīma iedibināšanas misijas neiespējamību, jo, savus resursus iztērējis, sabiedriskās domas un noguruma spiests, pēc aktīvās karadarbības beigām es negribīgi, bet nenovēršami atkāpšos no tava ķermeņa valdzinošajām teritorijām, savas Afganistānas maigajos apskāvienos aizmiegot ar atmiņām par varonīgajiem veikumiem un uzdevuma saldkarstākajiem mirkļiem. |
|