|
Sep. 7th, 2006|12:39 pm |
Vientuļās pastaigās pa tuksnešiem neiztikt bez kāda smilšu grauda, kas iemanās kurpēs, sagādājot neērtības to nēsātājam. Taču viss atkarīgs no paša cilvēka brīvas izvēles - nest sev līdzi šīs atmiņas, vai arī vienreiz apsēsties un izkratīt tās ārā. To nav lielas jēgas darīt tuksnešos esot. Taču nonākot uz auglīgas zemes var atļauties sev šo prieku. Un daudz svarīgāki šeit ir nevis mirkļa iespaidi, bet gan ceļš ilgākā perspektīvā. Un, galu galā, es negrasos noliegt to, ka esmu ilgi klīdis pa šo pelēcīgo zonu, kā arī nevēlos teikt, ka esmu tālu no tās aizgājis. Esmu izvēlējies sev jaunu maršrutu, kurā dodos ar visām atziņām un atmiņām par to, kur esmu bijis.
Man patīk ceļš, pat ja tas ir tikai ceļš ceļa pēc :) |
|