|
Jun. 6th, 2006|04:20 pm |
Tikko nācās konstatēt, ka visu šo gadu esmu mācījies ābeci.. Nekā savādāk to starptautisko attiecību apakšprogrammu vienkārši nav iespējams nosaukt, jo teorijas, fakti, argumentācija utt., ar ko mēs operējam, ir bez maz vai bērnudārza līmenī. Ka tik beigās nenākas izdarīt secinājumu, ka maģistra grāds ir lielisks iemesls, lai sāktu mācīties.. (parasti šo frāzi izmanto bakalaura studiju kontekstā).
Šķiet, ka līdzvērtīgas atklāsmes nāksies izdarīt visas dzīves garumā. Būs beidzot jāieklausās Dzenbudistu teicienā un 'jātur sava tasīte tukša'.
Нан-Ин, японский мастер дзэн, живший в эру Мэйдзи
(1868–1912), принимал как-то у себя профессора университета, пришедшего
порасспросить его о дзэн.
Нан-Ин разливал чай. Налив гостю полную чашку, он
продолжал лить дальше. Профессор смотрел на льющийся через край чай и,
наконец, не вытерпев, воскликнул:
— Она же полна. Больше не входит!
— Вот как эта чашка, — ответил Нан-Ин, — и вы наполнены
своими мнениями и суждениями. Как же могу я показать вам дзэн, пока вы
не опорожните свою чашку?
http://avy.ru/parables/?part=7 |
|