| Iedvesmas atkarīgais |
[Apr. 2nd, 2006|11:11 am] |
| [ | Iekšā traucē |
| | Ir novērojams | ] |
| [ | Ārā traucē |
| | Throbbing Gristle | ] |
Bez tavas klātbūtnes esmu vien tukšs trauks, jaunu atklāsmju avota ūdens alkstošs. Es lūdzu tevi - neļauj man pārpurvoties un ieslīgt laiska pašapmierinājuma lamatās. Kaut arī - vai tas maz ir iespējams, ka es padodos un pārstāju alkt indes no tavām lūpām? Tavu matu pavedinošā smarža pavedina mani uz domām par Dievu, par esības audeklu un jaunākajām dzīves līniju batikošanas skolām. Tavas ādas smalkākajā no patinām ir ierakstīta lietu kārtība, kā arī viss, kas ir bijis, ir, vai kādreiz būs. Es alkstu tavu acu kvēlojošā bezdibeņa, kurā katrs izteikts vārds atsaucas tūkstošos atbalšu, veidojot dzīves apliecinājuma kori. Es tevi mīlu, spožākais no dārgakmeņiem, tīrākā no augļu kokiem un dzidrākā no skaņām. Es stāvu tavā priekšā ceļos. Neesmu nācis, lai tev ko lūgtu. Esmu ieradies, lai pildītu tavu gribu, jo tavas vēlmes ir mani likumi.
Sniedz man apliecinājumu, ka tu esi ar mani. Ļauj man gūt pārliecību, ka neesmu tevi nodevis, ka tu neesi cietusi mana prāta veseru monotonās dunoņas pavadījumā. |
|
|