| |
[Jan. 7th, 2006|07:10 pm] |
Tuk, tuk - viegli ieskanas uzsitieni pa apziņas durvīm, tikpat viegli izgaistot. Atbildēt negribās, arī jēgu tam ir grūti saskatīt. Klauvē un tev atvērs? Un kā būt gadījumā, ja tavās durvīs klauvē? Vai ir jāatver? Teorijā - jā, bet praksē? Nevēlos, varbūt atriebjos! Varbūt vienkārši baidos, vai atkal spēlējos ar Sevi. Sevim ir jautri. Un man?
Tuk, tuk - skan ūdens pilieni pret izlietni. Vēl kāds klauvē? Varbūt es pats sev klauvēju? Neaizgriežot līdz galam krānu, nenoņemot no sienas agresīvi tikšķošo pulksteni? Kāds uzdod jautājumu - tu esi šeit? Man patīk šis formulējums. Man pašam ir interesanti - es esmu šeit? Un ja nē, tad kur? Un kas jautā? Es? Ja es, tad jau jautātājs pats nezina, ka ir šeit. Varbūt Sevim zin? Vai viņam ir vienkārši jautri un viņš neko nedomā? |
|
|