| |
[Feb. 14th, 2005|07:26 pm] |
|
Dīvaini. Esmu tik emocionāli pārblīvēts un tik lingvistiski nabadzīgs, ka neskatoties uz to, ka esmu sācis runāt pats ar sevi un smieties sabiedriskajā transportā, es nespēju neko sakarīgu uzlikt uz papīra. Pat ja tas ir tikai virtuāls un ne-balts. Jūtos kā tvaika katls ar pārspīlētu spiedienu. Izklaist tvaiku vajag, bet nav pa kurieni. Bet spiediens taču krājas. Un alkohols ir kļuvis par nodevēja - tagad tas nevis izlaiž nedaudz tvaika caur šauru izmainītās apziņas šķirbiņu, bet brutāli izgrūž uz apkārtējiem ļaunāko, kas manī ir. Kontrole ir lupatās, kā manāms. Dopilsja.. bļe. |
|
|