es nevarētu teikt, ka esmu tuvāk tam, kāda es vēlētos būt, varbūt nedaudz apjausmai.

šodien pa ceļam uz veikalu(tie ir 6 m pāri ielai?) atradu pasi, bet viņa bija tik dubļaina, ka iedomājos veh pacelšu atpakaļ ceļā(tā bija tāda neredzamā vietiņa), protams, ka pēc tām 10 minūtēm tās jau nebija,

(( varbūt bija ar tiem patsančikiem, kas gāja gar manu hūdu.
sajutos feilīgi, jo cerēju, ka tas nebija gluži bomzis,
kas tagad savam spotam pirks uz līzinga jaunu tv vai jaunu hondu,
ko turēt zem klajās zvaigžņotās debess. tādēļ piedod man rūdolf.))

bet nu jā
gribētos man kādu rajončika cilvēku pastaigām.

pa ceļam galvā skanēja m83-city is my church, tas nozīmē, ka pagaidām viss ir tieši tāpat.

nu jā pret atmiņām man ir tāda savāda attieksme, bet, šodien špagojot, man rajončiks atsauca atmiņā siltos laikus ar igoveņu.