Praktikantes ir kā pumpuriņi pavasarī. Svaigas, tik pilnas ar potenciālu! Vasaras saule vēl nav apdedzinājusi. Vētrainie vēji vai krusas graudi vēl nav aplauzuši zariņus vai aizpūtuši ziediņus.
Kad viņas pieņem pastāvīgā darbā, pēkšņi pienāk "diena pēc vasaras atvaļinājuma" un svaigā pumpuriņa vietā tu jau slauki dzeltenas, sažuvušas lapas.
Kāpēc praktikantes, mainot statusu uz īstu pilna laika algotu darbinieku, pēkšņi kļūst neinteresantas un sausas?
Vismaz 2 gadījumi ar aptuveni 10 gadu atstarpi man prātā.