therealquasi

Praktikantes ir kā pumpuriņi pavasarī. Svaigas, tik pilnas ar potenciālu! Vasaras saule vēl nav apdedzinājusi. Vētrainie vēji vai krusas graudi vēl nav aplauzuši zariņus vai aizpūtuši ziediņus.

Kad viņas pieņem pastāvīgā darbā, pēkšņi pienāk "diena pēc vasaras atvaļinājuma" un svaigā pumpuriņa vietā tu jau slauki dzeltenas, sažuvušas lapas.

Kāpēc praktikantes, mainot statusu uz īstu pilna laika algotu darbinieku, pēkšņi kļūst neinteresantas un sausas?

Vismaz 2 gadījumi ar aptuveni 10 gadu atstarpi man prātā.

nesen iesmēju par kādas "slavenības" gaidāmo vai nu jau neseno laulību ar ārzemnieku (černožopu). Viņa paprasīja šim mašīnu laba dzīvokļa vērtībā, par ko šis esot izvirzījis kaut kādu papildus nosacījumu. Es pasmēju, ka droši vien paprasīja pasūkāt pinnpi.
Man paskaidroja, ka diez vai tas, bet kaut kas nozīmīgāks - sakārtot kaut kādas svarīgākas lietas.

Un pēc brīža man liktens atspēlējās - atmiņā atausa bijuši vecene (viņai bija labākie ciči ko esmu redzējis, dažreiz skumstu pēc viņas; viņa FB ielikusi bildīti ka atpūšas pie jūras un ka tur viņas mīļākā vieta, lai gan kad mēs bijām kopā viņai riebās jūrmalas smiltis un esam bijuši pie jūras aptuveni vienu reizi...atvainojos par detour'u) kura man atteica padarboties ar savu muti. Tagad tā padomājot, droši vien bija jau pārsūkājusies smirdīgus pinnpjus. Neilgi pēc iepazīšanās viņa atklāja, cik viņai bijuši.

Nu jā, es nožēloju ka mums toreiz nesanāca. Pagājis jau pārāk ilgs laiks, bet viņa man atmiņās atgriežas. Varbūt ka viņa par mani arī domā?