Tas bija kaut kas fantastisks. Tādas emocijas, tādi enerģijas lādiņi virmoja gaisā, ka es vairs nesaprotu vai vēlos doties jaunos apvāršņos, vai arī palikt tepat. Protams,ne viss bija tik labi kā plānots. Mūsuprāt, kora dziedājums nebalstījās uz elpas, toties skatuves šarmu mēs spējām novērtēt. Jāsaka gan, ka aplausi izskanēja tikai vienu reizi, kas varbūt arī nebija plānots. Nekas, bet tas būs rīt.
Esam vīlušies, jo mūsu norunas netiek izpildītas. Meli, liekulība, normu neievērošana.
Pēdējā laikā tik daudz pārdomu par apkārtējiem, par dažiem labiem " draugiem ". Tomēr zinām, ka neviens mums nepalīdzēs, jācīnās vien ir pašiem. Un to mēs arī daram - ejam ar skatu uz priekšu un ar paceltu galvu - pretī savam mērķim.
Tagad matu laka jau izplenējusi, ruļļi izgājuši, bet palikusi pāri ir skatuves smarža.
Ak, mūsu ģenialitāte. Mūsu šarms. Mūsu talants un gudrība. Mēs zinām, ka mēs daudz sasniegsim, mēs esam gatavi cīnīties.
Mēs jūs mīlam, dārgie draugi!
Meistars Raro.