Atmiņas -
Svētdiena, 12. Jūlijs 2009 18:31
Ai, tā jau man likās, ka pēdējās stundas vilksies kā zeķe. Bet līdz šim laiks skrēja ātri, tiešām ātri!
Nu bet, lai vai kā, esmu gatava ceļam:)
He, man patīk ōmītes panika par to, ka mazmeita pārsēdīsies teja vai katrā lidostā, tāpēc viņa man zvana ik pēc 5 minūtēm, lai pārliecinātos vai esmu vēl dzīva, ja nu arī mājās kkas notiek:D

CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend