Nospļāvos un nobukoju ceļojumu. Drosmīgu vai stulbu šajos juku laikos, to vēl neesmu sapratusi. Tagad tikai jādomā - sanāks vai nesanāks.

Esmu jau nepieklājīgi labu laiku iesprūdusi tādā, kā amēbas stāvoklī. Neko negribu, nekas nepatīk, neko nevajag, nekam arī tā baigi neticu, nekas īpaši neiepriecina... Nu tā, kā amēba. Tāds puņķveidīgs radījums slīdu pa dzīvi bez īpašām ambīcijām. Ir divi varianti - vai nu esmu beidzot pierimusi pa dzīvi un man vairs nav nevienam nekas jāpierāda vai arī ir ziepes, kurām jau pat terapija vairs nepalīdz.

Es novērtēju absolūti visu, kas manā dzīvē ir labs, bet nepazīstu sevi jau labu laiku. Nē nu diezgan loģiski - jau veselu gadu vecās manis nav. Viņas vienkārši vairs nav. Ir kaut kāda cita čiksa un acīmredzot ar šo dāmīti, kas esmu jaunā es, neesmu vēl lāgā apradusi, iepazinusies un izpratusi. Zinu tikai to, ka viņa ir ļoti rāma īstenībā, sadusmot, satraukt un izbesīt ir grūti, bet kad/ja tas notiek, tad viņa griež cilvēkus un situācijas, kā ar nazi. Šņiks un viss. Nav. It kā nekad nebūtu bijis. Emocijas ir notrulinājušās. Spilgti redzu tikai dažas krāsas (metaforiski izsakoties).

Vēl interesanti ir tas, ka šī dāma grūti sadzīvo ar ziemu. Neparasti! Gribas sauli, vasaru, siltumu (karstumu nē, to gan dies' pas'), bet siltumu gan prasās, citādi seja pelēkzila un tas nebūt nekomplimentē pašapziņai.

Es tikai domāju vienu - amēba negribu būt. Nepatīk, bet močīt un sevi dedzināt, kā agrāk nedz gribu, nedz jūtu vajadzību. Tā nu es te sēžu kā tāda večiņa uz dzīves soliņa un skatos, kā laiks slīd garām...

Ak dieniņ, cik depresīvi izklausos, bet tā jau arī nav. Šo gribējās uzrakstīt vienkārši. Lai te ir un kalpo par pieturpunktu, kad vairs nebūšu amēba.

Es nesaprotu.
Neienāku Cibā nieka 5 mēnešus, bet te mazuļi piedzimuši, dzīvesvietas nomainītas, apprecējušies, izšķīrušies, darbi norotējuši.
Ok.
Nākšu biežāk! :D

Un tad dzīve ņem un atsūta cilvēku, par kādu tikai esi sapņojis un pēkšņi saproti vērtību visam murgam, sāpēm un ciešanām, kas bija atsūtītas. Nu ja, lai novērtētu. Pa īstam. FAK! Nu kā var šitā paveikties???

Neviens no malas netic. Nesaprot, ka var tik ātri un tik pamatīgi, un tik ļoti pa īstam, bet, kā filmās saka- when you know, you KNOW!

Sakārto enerģiju, prātiņu, smadzenīti, apakšsmadzenīti, neko nemeklē un lietiņas negaidot sakrīt vietiņās.

Nesaprotu tos (īpaši večus), kuri ir iesakņojušies ar visām četrām padomju savienībā un lepni ķērc, ka nesvinēs Sieviešu dienu, jo redziet esot taču arī Māmiņdiena, kas ir burvīgi svētki un vispār tie ir kaut kādi krievu psrs svētki.

Nr. 1, mīļie ļaudis, 8. marts ir INTERNACIONĀLĀ sieviešu diena. To svin visā pasaulē 8. martā.
Nr. 2, ja kā pretargumentu gribat sviest krievu armijas svētkus, kā vīriešu dienu, tad te teikšu, ka jums ir taisnība, tie patiešām NAV vīriešu dienas svētki un tie IR krievu svētki, jo oficiālā Starptautiskā Vīriešu diena ir 19. novembrī, par ko iesaku neaizmirst, jo kāpēc gan mums neiepriecināt arī sev apkārt esošos foršos vīriešus?
Nr. 3, Māmiņdiena IR burvīgi svētki, taču ne visām sievietēm ir tas gods/laime un galu galā VĒLME kļūt par mammām.
Nr. 4, ja jums nav vēlme lutināt savas sievietes un, ja nav vēlme viņas cildināt un godināt vēl vairāk katru dienu un vēl papildus tajā nelaimīgajā 8. martā, tad man jūsu ir ļoti žēl. Man, piemēram, ir paveicies, jo manam vīram sagādā prieku mans prieks un ziedu pušķītis visos iespējamajos svētkos ir tikai brīnišķīga norma, ko es bezgala augstu vērtēju un esmu pateicīga par to, ka man ir tā paveicies un nav jāklausās, cik debili šie visi svētki ir/nav.
Nr. 5, ja kas ir arī starptautiskā tēvu diena, ja nemaldos, tad 14. septembrī, tā, kā oficiāli tas gods ir gan vīriešiem, gan sievietēm, gan mammām, gan tētiem un kas tur slikts? Nekad nesapratīšu!

Kāda nezin, kur es Rīgā varētu iegādāties ko līdzīgu šādiem tilla svārkiem?

Biju kāziņās... http://mrspaularoze.wordpress.com/2014/12/01/i-love-weddings-vol-1/

Ieelpot pilnu krūti, aizvērt vienu grāmatu, lai atvērtu citu ir lieliski!

Lai top jaunas domas un jauni pieraksti.

Pagaidām gan vēl veidoju šīs dienasgrāmatas vizuālo un saturisko sākumu, bet, lai viss notiek solīti pa solītim. :)