Jāapvieno skola, māsa, pusdienas, kaķis, pele, mājasdarbi gan man, gan māsai visu šo atlikušo nedēļu līdz piektdienas vakaram. Pa vidu vēl vectētis ar saviem iepuvušajiem uzskatiem par lietu kārtību un disciplīnu, pa vidu vēl tas, ka I'm running out of some goodies that I have to take every fckin day, neminot nemaz tādus sīkumus kā pārējie mājās darāmie darbi. Jā, man liekas, ka man ir labs iemesls pačīkstēt, jo iemācīšanās, kā ar šo visu tikt galā, ir diezgan nepatīkams un stresains process. Bet protams, ka es tik čīkstēt protu un, protams, es daru par maz, jo pārāk daudz laika aizņem gaušanās par ou-my-hard-times. Bet protams, paraustiet savus degunus nicinājumā un uzlieciet savas I-know-better sejiņas. Tās man palīdz dzīvot. Es tikmēr turpināšu gaidīt kādu plecu, uz kura paraudāt, nevis atskaitīties par to, kāpēc tas un tas man nav labi, un kāpēc es esmu tik acīmredzami muļķe.