Wūhū, it's time izgāzt kārtējo kravu lietu.

+ Tokio Hotel Rīgā būs un turklāt 3. septembrī. Rindā vēlams stāvēt jau tagad. Cerams, ka biļešu kases nodrošināsies ar dzeloņstiepļu žogu un asaru gāzi.
+ Reinis (tas TAs Reinis, kamais ar Axelu un dī dzīvojās 5.jūnijā kļuvis par vienu radinieku bagātāks. Apsveicam.
+Ja cilvēks pazūd ar aizdomām, ka ir pārkāpis the-point-of-no-turning-back, arvien biežāk saņem ziņas nevis par pasākumiem un jaunumiem (par kā-tev-klājas tipa SPAMu nemaz nerunājot), bet gan atgādinājumiem, ka tāda vai cita lieta ir nogādājama tur un tur. Materiālā pasaule slaiki uzspļauj manai nespējai pārvietoties.
-------

+Tev paziņo, ka mirsti, un vienlaikus šī miršana ir no tevis nošķirta, tu vari to mierīgi aplūkot rentgenuzņēmumā vai datora ekrānā, tu burtiski vari redzēt visa notiekošā drausmīgo, atsvešināto loģiku, kad nāve ir atveidota grafiski, vai, tā sakot, uzrunā tevi no televizora ekrāna, tu izjūti dīvainu atsvešinātību starp savu diagnozi un sevi pašu. Nāves vajadzībām ir izveidota simbolu sistēma, prātam neaptverams tehnoloģisks process, kas nolaupīts dieviem. Un beidzottu, cilvēk, savā paša nāvē jūties kā nepiederīga persona.

+ Ir dienas, kad domas paāi par sevi pielīp visam, uz ko vien es paskatos. Es labi rūpējos par šīm dienām. Naida dienām, rasisma dienām -, šīs dienas man vairāk iemāca par mehānismiem mūsos nekā jebkuras socioloģijas un psiholoģijas studijas; tās ir dienas, kad es staigājuapkārt, sevī sajuzdama īdzīgo pensionāru, sarūgtināto bezdarbnieku, dienas, kad es zinu, kā slepkavas mūsos uzkrāj barību.

+ Bet man tiešām nepatīk cilvēki, tie nav no īpaši jaukas dzīvnieku sugas. Un visvairāk es nevaru izturēt, kad redzu cilvēkus ēdam. apmierināti lopiņi, kas nezina un nebūtu gatavi pakustināt pat mazo pirkstiņu, ja arī zinātu. Tāpēc jau man bija jāaiziet no darba restorānā, man arvien biežāk radās vēlme iegrūst dakšiņu viesiem kaklā.

+nekas ļoti, ļoti labs un nekas ļoti, ļoti slikts nekad neturpinās ļoti, ļoti ilgi.

Es patiešām daudz lasu.