Ne jau es viņus, bet viņi mani kolekcionē.Pa ādas gabaliņam, pa matiņam.

Un cik labi jums bez manis. Kā tikuši vaļā no vecajiem cimdiem. Mazliet žēl un agrāk tik mīļi, bet tomēr par vecu un tādēļ jāaizmet prom. Nav modē, ne?

Gribu rakstīt dzejoli. Sakrājies mazliet un iesprindzis tādā stingā dzeltenā masā. Kā dzīves mīzaliem būtu piejaukts želatīns. Nekad neesmu rakstījusi dzejoli. Es laikam tikai citēšu.
"Esi man tā lai es jūtu...."

Un ko jūs darīsiet rīt, kad mana seja atkal būs tuvu?