Bet ir taču jūs visus kādrteiz pārņēmusi bezgala liela apnicība, bezspēcība un bezcerība. Kad liekas, ka nekas vairs nav vajadzīgs un būtisks.
Kā un vai tam tiek pāri, es nezinu.

nu ja..tāda mēdz pārņemt...
kehm...un kad tai pakļaujas, tad ir pakaļā...**paskatās pats uz sevi ar cinismu un to, kas adrās pašā mēslu bedrē*****
dažus brīžus vēlāk ir rūgti par to jāmaksā***samiedz acis atceroties***
es piemēram joprojām maksāju, gan naudiski, gan attiecībās ar ģimeni...
un pēdējais ir pietiekami nežēlīgi...

tā ka saņēnmies...
Izlasi Žanetes comentāru vēlreiz....
ir novembris un visu vēl var saglābt...
nekaunies, ja kādam skolotājam būs jāielien pakaļā...Tu vienākrši citādāk nevari šī brīža situācija...

beiodz pirmo gadiņu...tas nav tik smags, kā domā...un par akademisko pat nedomā...izmet to no galvas...

seaņemies...maliet piepūles...
galvenias sāc darīt...

Nu, ko lai saka, 'guilty as charged'

Bet tāpēc jau es neesmu beidzis dzīvot... lai gan tuvu tam ir bijis.

Tev taču ir draugi, tie kas tevi ir gatavi atbalstīt pat šādos grūtos brīžos. Atliek vien uzticēties tiem, kas saka, "TU VARI!" Un tu taču patiesi vari, ja vien saņemsies. Ja nenolaidīsi rokas un neslīgsi iekšā pašžēlošanas purvā...

nu sorry, tam var tik paari - tikai tad ja pati veelies un centies ...

nekas nenotiek pats no sevis, un lai cik smiekliigi tev tas neizklausiitos, tev ir draugi, tev ir cilveeki kas veelas paliidzeet ...

vienkaarshi padomaa par to.

tavaa gadiijumaa taa vairs nav apniciiba vai bezspeeks ... tas jau ir kas launaaks, zeel ka pati neredzi, cik nozeelojami tas izskataas no malas, un cik gan gruuti ir skatiities uz cilveeku kuram vienkaarshi neesi speejiigs paliidzeet.
nevienmeer nosleegshanaas un "none needs me, none cares abote me none fuks me" poziicija ir taa kas jaaienjem.
beidz zeelot sevi ... tev ir viss ko biji veeleejusies, tikai atver acis un saac to izmantot.