| |
[Oct. 21st, 2007|10:53 pm] |
| [ | mood |
| | misplaced | ] |
| [ | music |
| | Vincent Galo- So sad, Honey Bunny | ] |
reiz dzīvoja ambicioza lēdija- nimfomāne.tai misters bija,kas cēla to debesīs un lutināja,un sniedza tai visu,ko vēlējās tā, pat vēl vairāk. bet dāma šī,pārpilnības dēļ,meklēt sāka aizvien jaunas izpriecas un labvēlības. sāka paslepus ciemoties izpriecu namā. tur satika daudzus jo daudzus kungus,kas labvēlību dāvāja savu, taču starp tiem īezīmēja tā pazīstamu ģīmetni. sen ielūkuts misters tas bija. jau laiciņš..
un arī tas sabu labvēlību sniedza tai. un lēdija šī mulsa un tvīka priekā. tikai sajuta lēdija sirdī, ka pieder jau citam ar miesu un dvēseli un nedrīkst tā pārkāpt godam savam. necieņa un nežēlīga nicināšana tā būtu pret misteru, kuram tā piederēja.nav pelnījis tas attieksmes tādas,jo sirsnīgāks par sirsnīgu tas.
sajuka lēdija neziņā.mēdza aizliet asaras aiz mutautiņa,jo grūti tai bija vienlaikus domāt par abiem. nespēja nedz vienam teikt ne, nedz otru vairs nesatikt. jutās tā sliktāka un melīgāka par ļaundariem pēdīgajiem, jo misēja galvas gan vienam, gan otram un domāja,ka labprāt neatklātu patiesību.
un atlika viņai tik lūgt pēc gaismas, lai izgaismo ceļu un izmāca pareizi un žēlīgi... |
|
|