| |
[Sep. 14th, 2007|10:59 am] |
Tuvojās marts.Alise centās iznēsāt savu bērnu,bet tas bija grūti,jo reāli gribējās čurāt.dienā,kad Alise paziņoja,ka nesen nokļuvusi tajā stāvokī,sirsnīgā draudzene viņai jautāja:"Tu iznēsāsi vai paturēsi?" Alise uzreiz nebija uz mutes kritusi un reāli šerpi attrauca:"Ko tu te man sepeņej,bizduns tōds, čortulēns!."
tad nu viņa līda ar to bērnu zem krūts gar stacijas veikaliem un ievēlējās sazvanīt vienu klūgu.sazvanīja un teica:"es iešu nolikt jūdzi."es domāju,kāpēc gan viņa nevarēja pateikt 1,2 kilometrus.nevarēja,tātad-galīga idiņa.idiņa,idiņa.
nē,viņa turpināja līst.tagad jau gar soliņiem pie stacijas,kur viens bomzis turēja klēpī otru un ar roku kliedēja viņa fizisko neapmierinātību.es nemeloju.Alises atnešanās brīdis bija gana tuvu.viņa nogūlās uz zemes un ,apkārt sastājušies, baloži dejoja viņai riesta deju.to bija ap diviem dučiem.visi vīrieši un riktīgi grieza danci.kas gan mūsdienu biznesa sievietei vēl varētu trūkt.nekas.tāpēc viņa spieda.viens balodis riktīgi izslējis kaklu,domīgu seju un sarauktu pieri skatījās tiešui uz vietu,kur bērns izlaida savus matus pa priekšu.balodim skats šķita neierasts.bet tas viņu galīgi nemulsināja.viņš tikai nogūlās,ierāva kājas un galvu savos taukos un turpināja lūrēt caur pieri uz atražošanas vietu. |
|
|