| |
[May. 5th, 2005|02:05 pm] |
|
Mana princese taisa man ēst. Ak jel ,kaut viņa tur iebērtu indi ,lai aes avarētu aizmigt uz viņas rokām. Ak jel kaut viņa mani noskūpstītu no rīta mostoties... mana princese taisa man ēst...ak jel...ak jel es laimīgais kalps manas līgšanas ir uzklausītas, viņa tik brīnišķi izskatās manā dārzā ,skūpstot tulpju pumpurus, lai tie mostas ,bet man tā ir nakts , mūžīga nakts, jo tikai mēness gaismā tā mirz desmitūkstošgadu spožumu vienā acumirklī. |
|
|