| |
[Apr. 25th, 2005|06:16 am] |
Cik tas ir savādi , ka ir iespējams mīlēt cilvēku ,kas tevi nicina. Cik savādi , ka ir iespējams apreibt no viena vārda "sveiki" tā lai neceltos gadsimtu...
pus karaļvalsti atdotu dēl savas tumsas princeses.
dzīvi atdotu pet vienu viņas smaidu.
Es noliktu pie viņas kājam miljonu likteņus ja spētu...jā tiktiešām...viņa spēj mani valdīt ,mīlīgi , bet nežēlīgi mani spīdzinot.
Un nes neko citu nevēlos , kā to lai šīs sāpes tupinātos mūžīgi! Es vēlos sāp vel vairāk, lai pasaule ap mani ļūst vel skaudrāka , ja vien es varu gulēt pie viņas kājām un skūpstīt tās. Ja vien es drīgtu iztālēm lūkoties uz viņu. Es- briesmonis ,kas nav cienīgs atrasties tās tuvumā , tikt aplaimots ar brīnišķo mēness blāzmu ,kas no viņas staro... |
|
|