1:58pm: Draudzībai ir jāsastāv no ēvelēšanas kopā!
Beidzot atkal ienācās vienkārši skaists spams:

sveiki
Es esmu garām Jeslyn Miah, tas ir mans prieks sazināties ar Jums pēc iziet caur savu kontaktadresi par (meeting5.oho.lv) Mani interesē jūs, un ilgojos jums tos kā savu draugu, lai draugs ir. Visu par cieņa, apbrīns, mīlestība un kaisle. Arī draudzība ir jāsastāv no dalīties ar idejām un ēvelēšanas kopā, es plānoju pastāstīt visu par mani un nosūtīt jums manas bildes, ja tu atbildi man.
Paldies no Jeslyn Miah.

10:13am: https://fbcdn-sphotos-c-a.akamaihd.net/hphotos-ak-ash4/430245_456454511054667_1912865961_n.jpg

11:10pm: Šodienas atskaite: no rīta, kamēr visi vēl gulēja, salasīju mežā sēnes un ogas. Atnācu, mazliet patulkoju, sagatavoju gailenes želejā, samarinēju gailenes, sacepu taukos ziemai gailenes un bekas/baravikas, savārīju avenes ar upenēm. Gāju uz dīķi mazgāties un mazo bērnu peldināt. Atnācu, pastrādāju, klausoties Muse, palasīju ogas (dārzā, joprojām klausoties Muse). Atnācu, pastrādāju, sakliedzu uz vīrieti, mazliet pastrādāju, tad, lai nomierinātos, gāju skaldīt malku. Vīrietis pēc kāda laika (ļoti prātīgi, jo malkas skaldīšana lieliski palīdz nomierināties) nāca krāmēt saskaldīto. Visiem viss pārgāja, viss ir atkal labi. Pagatavojām vakariņas, paēdām, un nu es grasos lasīt bērnam par muminnedienām ar komētu un jūtos tā, it kā šī diena nebūtu nodzīvota veltīgi. Un arī jums visiem novēlu to pašu. Tā. Šito lasīšu, kad pārņems kārtējā slinkuma vai sevis žēlošanas lēkme.

10:48pm: Pirmās reizes
Pirmo reizi esmu pa nakti viena pati meža vidū. Nu labi, ne gluži, uz mūrīša guļ kaķītis. Bail gluži nav, bet kaut kā neomulīgi gan..

Bet visādi citādi - šodien pirmo reizi pati sakūlu sviestu! :)

11:07pm: Atskaite sev un tiem, kuri brīnās, kur esmu pazudusi
Man beidzot radās iespēja piepildīt savu seno vēlmi un iegūt lauku māju. To arī izdarīju. Bet bija jākārto ķēpa ar līgumiem, pārbraukšanu, naudām utt. Tagad esmu uz vietas un atkal strādāju. Māja ir dziļā Latgalē (270 km no Rīgas), sakarā ar ko mans Tele2 telefons ir gandrīz nelietojams, to pašu var teikt par internetu. Vismaz interneta jautājums pagaidām ir daudzmaz atrisināts, tā ka ar mani var sazināties.

P.S. Man ir divi mājdzīvnieki. Patversmē atradu savu zen pazudušo kaķenīti Minnu, kura tagad katru dienu priecīgi slaktē peles un cirslīšus, un vēl noķēru zalkti dēļu kaudzē pie mājas. Zalktis ir liels (apm. 60 cm) un skaists un tikko nometa ādu. Viņš dzīvo milzu akvārijā ar baseinu, kurā peld dzīvi kurkuļi, ja viņam sagribas ēst, bet, kā izlasīju, viņš bez ēdiena varot iztikt 300 dienas, tā ka.. :D
Un tomēr 2x man paveicās redzēt, kā viņš tos kurkuļus medī! :)

9:44pm: Dienas prieciņš:
http://www.youtube.com/watch?v=faIFNkdq96U

Lielais puika parādīja. Vispār jau tas bija viņa dienas prieciņš - viņš visu bērnību pavadījis, taisīdams no kartona un papīra visneiedomājamākās mantas, pat pistoli, kas šauj (!!) kaut ko līdzīgu bultām.. :))

3:47pm: Nu, vismaz uzvārds man ir pareizais

9:57pm: Chodunskas jaunkundze nostaļģiski runā par sava rajončika uzrakstiem, bet manā rajonā starp bulciņceptuvi un alkohola bāzi lieliem burtiem stāv rakstīts - Человеком будь, в этом вся твоя суть! Kā eju garām, tā nopriecājos.

12:58am: Es mīlu savu darbu, patiešām.

10:29pm: Burvīgi
http://www.youtube.com/watch?v=h47fHpIL-MY&feature=related

4:45pm: Kopš man ir sākusies katorga (proti, pieņēmis darbā tulkošanas birojs, kas gan laipni ļauj man palikt mājās, tomēr darbus sāk sūtīt tūliņ pēc deviņiem rītā), uzradies vīrietis un uz laiku ievācies sen zudušais un atkal laimīgi atrastais brāļadēls ar sievu un meitu, vairs nav nekādas dzīves. Izgulēties vairs principā nav iespējams, laika nepietiek nekam, mājās bardaks, apkārt no rīta līdz vakaram lēkā kliedzoši bērni un ēst jāgatavo bezmaz veļas katlos. 'BET' ir tāds, ka esmu laimīgākais cilvēks pasaulē! :))
Vienīgais, kas patiesi nomāc, ir tas, ka es varētu sākt jaunu grāmatu. Bet kad, es jums prasu?!

12:36pm: Veltījums lieliskajam uzņēmumam, kas mani tikko smuki uzmeta
http://www.youtube.com/watch?v=RF9XlVcsZvE&feature=autoplay&list=AVGxdCwVVULXfFut7-UlosG7LOnCO9-jPO&lf=list_related&playnext=9

1:47pm: Vedam bērnus uz dabas muzeju. Interesanti, ka man, šķiet, to gribas vēl vairāk kā pašiem bērniem.. :D

8:27am: Nav atlaidis vēl joprojām. :)

11:04pm: Kad gan vēl sajukt prātā, ja ne 13 datumā! Pats trakākais, ka neatlaiž jau ceturto dienu..

11:59pm: Pārsmējos! Kakaja preļesķ, ko tik tajās interneta ārēs nevar atrast:

Izšķērdīgā un histēriskā Sieviete - Ūdensvīrs ir ļauna, tomēr attapīga, mīl pavedināt un būt pretsparā, pazemojot cilvēku. Viņa ienīst, ja svešinieki viņu uzlūko kā seksa objektu, kaut gan erotiku viņa saskata visur, pat iekš tā, kā viņai pasniedz mēteli. Ja šodien Jūs ar viņu kopā esat pirmoreiz, diez vai diena noslēgsies gultā, tomēr labāka DRAUGA vecim (praktiski jebkuram) vienkārši NAV. Ja ir pavisam sūdīgi, viņa atdosies un pat nepajautās, kas tu tāds un no kurienes.
Sievietei - Ūdensvīram nav nekas pretī pret vīriešu darbiem un (ja vajadzība spiež) pavisam mierīgi var strādāt par namdari vai šoferēt, nemīl laiku nosist virtuvē, īpaši jau ēst gatavojot. Jau jaunībā viņa izvēlas nevainojamu kompanjonu, tomēr precas vēlu, turklāt viņas izredzētā nacionalitāte, ādas krāsa vai ticība pārsteigs pašu sievieti - Ūdensvīru vēl daudzus gadus. No visas savas spilgtās(un dārgās) garderobes aktīvi izvēlas džinsus.

No kam varam secināt, ka esmu kuce ar potenciālu kļūt par galdnieci, kad izaugšu, un apprecēšos ar 1,40m garu aziātu-sātanistu!

3:02pm: http://www.youtube.com/watch?v=WZOBRbVCJL4&feature=autoplay&list=PL7F307D0409473F70&index=5&playnext
Tā man te šodien Florence dzied. Un vēl - šodien ir burvīga diena!

8:16pm: Šomēnes esmu nolēmusi neēst gaļu. Secinājums - baro to vilku ar brokoļiem, cik gribi, vienalga uz mežu skatās! Nu, varbūt pieradīšu. :P

5:36pm: Šovakar dzeršu pīlādžu šņabi, visu dienu jau malkoju pa druskai. Tas padara dzīvi mazliet paciešamāku. Un kas tur vēl rakstīja, ka mīlestība līdzsvaro bezjēgu.. šņabis tas ir, šņabis!

5:39pm: Dienas prieciņš. Sūnu ciemā pat elektrību izblieza. Bet tik skaistus krusas graudus vēl nebiju redzējusi - stāv man tagad puķpodā kā tādi milzīgi sāgo putraimi.. :)

9:00am: Vakar beidzot bija jūra tādā laikā, kad vēl var peldēt. Un nakšņošana savās mājās ciemiņa statusā. Un ļoti agrīno jaunībsdienu mūzika mašīnā, kas lika smaidīt un smaidīt, līdz bezmaz krampji vaigos iemetas. Ai-jai-jai, kā negribējās līst ārā no siltās vannas (savas, vecās, lielās, mīļās - galu galā, cik pagjiru rītos neesmu tur veldzējusies! :D). Bet, kad izlīdu, nespēju sevi piespiest braukt uz māsas mājām, izvēlējos labāk celties sešos. Nevarētu gan teikt, ka šorīt sešos šis lēmums mūs priecēja, toties vakars bija izdevies!

11:39am: Bet es, bet es drīz braukšu skatīties, ko dara klauns uz Etrikholas jumta. Patiešām ļoti, ļoti gribu uz Skotiju. Pēc mājām tā ir mana mīļākā vieta pasaulē! :))

9:36pm: Spameri kļūst aizvien radošāki
Re, ko šodien piedāvā:

Vinčesteri, sex ar ieleni un LV cope plus medības

Patiesi, kas vēl vīram vajadzīgs - nauda, vara, sievietes, darbs un darbarīks!

10:35pm: iz atmiņu vācelītes
Kad pirmo reizi ciemojos pie sava nu jau diezgan labā drauga Skotijas dienvidos, viņš bija man sagatavotajā istabā uz kumodes nosēdinājis rotaļlietu - ļoti senu ar kaut kādiem salmiem pildītu auduma klaunu. Tas arī bija pirmais, ko pamanīju, ieejot istabā, jo man ļoti, ļoti nepatīk klauni. Nu jā, un tad mēs netīšām piedzērāmies, mums bija ļoti jautri, tad bija ļoti vēls, un es sapratu, ka tagad ir pienācis tas neizbēgamais brīdis, kad man ir jāiet gulēt vienā istabā ar klaunu. Un ka es noteikti nespēšu gulēt, arī dzērumā ne. Tāpēc pārvarēju sevi un palūdzu, lai klaunu aizvāc. Iestājās neērts klusums, un Kevins atzinās, ka klauns dzīvo tur ieslēgts visu laiku, jo arī viņam ļoti nepatīk klauni. Sapratām, ka no klauna jāatbrīvojas. Iedzērām vēl drosmei, un... klauns pa logu tika izmests ārā uz jumta un logs tika aizvērts, jo bija sācies negaiss. Tad mēs izlēmām to vēl mazliet nosvinēt un verandā vēl kādu stundu uzjautrinājāmies par to, kā klauns plosās pa jumtu un mēģina tikt iekšā.
Jā, un tad pēc gandrīz mēneša mēs atcerējāmies, ka klauns vēl joprojām dzīvo uz jumta. Šovakar viņu atcerējos un iedomājos - nez, kā viņam tur uz jumta iet?

7:30am: :D
Slepus pametis valdnieka pili, Sidhārta sešus gadus nodevās askēzei. Nav šaubu, ka, veselus sešus gadus nododamies askēzei, viņš izpirka vainu par savu izšķērdīgi grezno dzīvi valdnieka pilī. Lūk, arī pierādījums šim apgalvojumam: Nācaretes namdara dēls gavēja tikai četrdesmit dienu.

(c) Rjūnoske Akutagva

Nez, ar cik dienām pietiktu man?