Skatījos "Abre Los Ojos" un atcerējos. Viena meitene (patiesību sakot - vienīgā) deva manam loceklim vārdu - Cēzars. Smieklīgi, vai ne? Šodien, skatoties iepriekš minēto filmu, par visiem 100% piemēroju šo vārdu sev. Tad nu lūk, kas gada beigās sanāk - esmu pats savs loceklis Cēzars. Jautri odnako.

Lai vai kā, lūdzu jūsu viedokli par mani aizgājušajā gadā. Lai varētu izteikties maksimāli godīgi, neviens aptaujas rezultātus neredzēs. Lai varētu izteikties vēl jo godīgāk, arī komentārus neviens bez manas ekskluzīvas atļaujas neredzēs. Atbildes ņemšu vērā, rakstot savu atskaiti par šo gadu.

Poll #8815 Mind Your mind...
Open to: All, results viewable to: None

Tavs iespaids par THP aizejošajā gadā?

Pārlasīju un kārtējoreiz konstatēju, ka patiesi vien i'

"Viņš ir noslēgts un ar lielu fantāziju. Kautrīgs un kluss. Viņš ne pārāk cenšas iekļauties pasaulē, kura ir viņam apkārt, jo pasaule, kuru viņš sev ir izveidojis un kurā pats dzīvo, ir ievērojami pilnīgāka un drošāka. Par laimi, viņa radošās spējas un stiprais raksturs veicina citu cilvēku, kuri viņu pazīst, uzskatu par viņu, ka viņš ir interesants un unikāls cilvēks. Protams, vairākums nesteidzas iepazīt viņu tuvāk, jo viņš atgādina lūzeri. Mazāk diskusiju ar sevi, vairāk ar citiem, un šis cilvēks uzziedēs. Ja viņš atraisīsies, gultā viņš būs kā mazs tīģeris. Un tas, kurš teiks, ka ar viņu bija slikti, melos."

Visiem te atskaites da atskaites. Pēkšņi attapušies, ka kārtējais gads, redziet, nupat nupat beigsies. Tā, it kā visu gadu bijis sastingums un tukšums un nekas, līdz pēkšņi, gadu mijai tuvojoties, laiks pārlecis gadu uz priekšu. Vai arī pārleks, tiklīdz 31.decembri nomainīs 1.janvāris.

Atļaušos nesaprast visu šo jezgu, taču lai jau iet, arī es apsveru kādu atskaiti par aizvadīto gadu uzskricelēt. Pašam priekš sevis, ne jums, dārgie. Pašam priekš sevis...

Apelsīnu Ziemassvētkus visiem dāvinu.

Nu taa, tagad ieprieksheejaa ierakstaa mineetajai eksekuucijai jaabuut redzamai.

Ai, izdomāju izrādīt jums publiski visu to duršanās procesu.

upd.: OK, nav vēl nekas redzams. Kaut kad vēlāk būs.

( pateicoties arnītim :) )

Nu tā - šī diena nu beidzot ir klāt. Vai nu šovakar vakarā, pa nakti vai arī rīt no rīta slēdzu savu telefonu ārā un atstāju to šādā stāvoklī līdz gada beigām vismaz. Thus - ja nu kādam ir vēlme man ko labu vai sliktu teikt, šodien vēl ir laiks to izdarīt. Vismaz sms noteikti pieņemas, par zvaniem neesmu tik ļoti pārliecināts.

Tā kā es pazūdu ne tikai telefoniskās, bet arī interneta komunikācijas formā, jau tagad novēlu visiem maksimāli labus, priecīgus un ziemotus Ziemassvētkus, kā arī totālu nodzeršanos Vecgada vakarā. Prozit!

upd.: Ak jā - tā kā puisis, kas pārņem manus pienākumus, ir pamanījies "nejauši" nonest mana bijušā kompja cietni, man vairs nav nekā, kas uz tā atradās, līdz ar ko - ja esmu kādam kaut ko solījis no šī cietņa satura iedot (bildes, teksti, mūzika, filmas, whatever) - aizmirstiet, tas viss nu ir pamanījies kancelēties.

Just to inform you - uz sho briidi esmu jau paspeejis kljuut par lepnu divu piirsingu iipashnieku. Viens bumbulis apakshluupaa kreisajaa pusee, viens spaiks labajaa uzacii acs aarpusee. Foto reportaazha no notikuma vietas buus kaut kas veelaak. Buutu jau bijis pilnveertiigs snakebite, tachu apakshluupas otraa pusee piirss tika izdurts par zemu, taadeelj tika iznjemts paardurshanai.

Degunaa caurums izpalika, jo neatradaas taads piirss, kaadu gribeeju, apakshluupas otraa pusee arii izpalika, jo nespeeju uz paardushanu vairs sanjemties. Par caurumu meelee aizmirsu jau pirmaa duuriena laikaa. Nopriecaajos, ka uzacii tika durts peedeejais, preteejaa gadiijumaa tas arii buutu palicis vieniigais.

Nu jaa. Tagad gaidiisim kaarteejo reizi, kas izdosies sanjemties iet durt paareejos caurumus. Saaku domaat, ka shogad tas, visticamaakais, tomeer nebuus.

A izskataas diivaini. Ar visu savu labo izteeli pirms tam nu nekaadi nespeeju izteeloties, kaa man piirsi vareetu izskatiities. Tagad saprotu, kaapeec - arii tagad nespeeju saprast, kaa izskataas. Katraa zinjaa - neierasti.

Vai tu redzējies, ko - vairākstundu pastaiga pa brikšņiem, kāpām, molu un graustiem, pateicoties kurai vēl pāris stundas pēc atgriešanās siltumā roku pirksti negrib locīties kā nākas un pēdas ārdās pa visu plašo sagādāto sajūtu spektru no viena gala līdz otram un ausis sāk justies kā absolūti neatkarīgas dzīvības formas, kurām ar tavu ķermeni nav ne vismazākās saistības, pat šāda pastaiga spēj sasodīti sasildīt. Un, kad vēl cilvēks piezvana un sarunas vietā klausulē tev tiek atskaņots 'Just a Perfect Day' - vēl krietnu laiku pēc klausules nolikšanas ir pagrūti dabūt no savas sejas nost to totāla apmulsuma pārpilno smaidu. Un vienīgais, ko tu spēj izdarīt, ir nosūtīt šim cilvēkam īsziņu ar tekstu 'Šitā jau arī saraudināt ātri vien var :)'. Jā, tieši tāda bija mana šodiena, ziniet. No sejas gan tas smaids noskrāpējās, taču sasodītais samulsums milzīgos daudzumos vēl arvien palicis turpat, kur bijis.

Current Music: BIOS - Dont Dance Here