Šodien biju pie jūras. Biju nenormāli pēc jamās noilgojies. Un tie, kas man nepievienojās, paši vainīgi. Lai gan, jūra ir jāapciemo vientulībā. Tagad es vismaz zināšu no mājām ceļu līdz jūrai un siltās vasaras naktīs būšu bieži vien satiekams Vecāķu pludmalē ;)

Stunda ceļā, divas stundas pie jūras, stunda atpakaļceļā. Klausīšanās jūras šalkoņā, skatīšanās viļņos, uzticēšanās. Skaisti. Tikai šodien vējš pie jūras pa asu, pa aukstu, pa sāpīgu. Un tomēr - tas ir nieks salīdzinājumā ar to, ko jūra spēj sniegt pretī par tavu uzticību tai... Par mūžīgo mīlestību.

Man patiešām bija nenormāli pietrūcis jūras savā tuvumā. Tagad jūtos daudz labāk. Ūdenis mani nomierina - gan Daugava, kas ir tepat pāris soļus no mājām, gan lietus, kad tas ir, gan vanna ar manu vannas terapiju, gan arī jūra, kas ir stundas gājiena attālumā no manis. Skaista gājiena - cauri mežam.