Šīs pasaules neizskaidrojamākā parādība ir tas, kā tik dažādu cilvēku dzīves krustojas, pārklājas, saplūst, sadalās, sapinas kopā, bieži vien iesaistītajām personām to pat nenojaušot.

Un tad, redz, gadās, ka uz ielas kādas acis, kāda gaita liekas tik pazīstama, kāda nopūta aiz loga, svešs sapnis, ne tik svešas ilgas - viss apkārt notiekošais, sajūtamais, apjaušamais, viss liekas tavs.

Viss, pilnīgi viss esi tu, visa plašā pasaule, viss, viss, viss.

Un tad tu attopies, ka tas taču nozīmē, ka šī 'plašā pasaule' ir sasodīti mazītiņa, ja reiz satilpst vienā cilvēkā.

Ja pieņemtu, ka esi kļūdījies un savu paša privāto pasaulīti maldīgi uzskatījis par visu pasauli, viss nostātos savās vietās, taču tad ir jāpieļauj arī pretējais, un jau atkal nekas nav skaidrs.

Apjucis tu aizspied plakstiņus, lai atbrīvotu prātu no mudžeklīgajām domām, kad pēkšņi atskārt, ka viss taču ir tieši tā, kā tam jābūt.

Tu esi visa plašā pasaule, viss līdz sīkākajai molekulai un milzīgākajai kalnu grēdai, no kurkuļa līdz mītiskam mīnotauram, no sāpēm un asarām līdz sirsgnīgai gavilēšanai, no akla naida līdz siltiem glāstiem - tas viss esi tu un tikai tu.

Un katra tava sīkākā šūniņa, katrs muskulītis, matiņš, sviedru lāse, katra kustība tava, katra nopūta, vaids un smieklu lēkme, katra tava doma ir viss, kas ir ap tevi un viss, kurā atrodas pārējie, viss, kur risinās niecīgi bioloģiski procesi un globājā sasilšana, kur rit kari un tautas vienojas kopīgā dziesmā, atkritumu urnās izgaist tikko dzimušas dzīvības un plaukst pirmie pumpuri.

Ikviena molekula, mirklis, nopūta, ikviena kustība un doma - viss ir vienots un nedalāms.

Tu esi jebkas, kas vien vēlies būt. Priecājies par to, jo varbūt pēc brīža jau viss būs pavisam citādi.

Taču tevi tas neuztrauc, jo tu piederi šim konkrētajam mirklim.

Tagadne ir vienīgā realitāte.

Vienīgā patiesība.

Vienīgi.

Vientulīgi.

Nē, es mānos.

Laimīgi, laimīgi, laimīgi.

Trīs laimes par divu cenu, trīs pieskārieni un tuk-tuk par mīlestību, par to, kas ir tagad un te, un kas ir tik milzīga, ka nekādas paslēpes nav jāspēlē.

Tu taču zini.