Aizvakarnakt ap kādiem 2:00 a.m. pretī K.Sunim mani mašīna uz ielas notrieca. Kādēļ es to rakstu? Tādēļ, ka likās, ka būšu ticis cauri sveikā ar dažiem sūda nobrāzumiem, sāpošu kāju un muguru. Izrādās, ne gluži. Vakar vakarā, uz Purvciemu trolejbusā braucot, noģību. Mājās pašā vakarā, liekas, visas iekšas izvēmu. Visu nakti un visu šo dienu dzīvojos nežēlīgās galvassāpēs. Ir tikai divi varianti - vai nu tai notriekšanas brīdī esmu pamanījies pie smuka smadzeņu satricinājuma (ja vēl tur būtu, ko tricināt) tikt vai arī... nu jā, par to 'vai arī' i domāt īpaši negribas. Biju cerējis, ka šis 'vai arī' ir jau pagātnē palicis.

Lai vai kā, dzīve ir skaista un nākamnedēļ es, iespējams, pārvietojos uz slimnīcu - atkarībā no tā, ko ārsts teiks. Šaubos, vai šoreiz vairs izdosies izvairīties.