Ārkārtīgi sapriecājos, ka beidzot būs kāds normāls pus-maniakāls darbiņš šajā nu jau tik daudz no manas puses pieminētajā skolēnu literāro darbu konkursā, kad izlasīju pirmo rindiņu

"Kāpēc šorīt pamostoties Tu biji auksts kā ledus?"

Diemžēl, turpinājumā nekā maniakāla vairs nesekoja, kas manu pirmās rindiņas radīto uzbudinājumu momentāli nodzina :(
Enīvej, te arī jums ievērtēšanai minētais darbs:

Auksts kā ledus
Kāpēc šorīt pamostoties Tu biji auksts kā ledus?
Laikam jau pēc vakardienas saldā medus.
Vai pēc šīs nakts kaut kas mainījās?
Vai tad uz mums kāds skatījās?
Mīļais Tu esi auksts kā ledus;
Ieēd mazliet medus, savādāk man šķiet,
Ka pagājušā nakts Tev neko nenozīmēja.
© Nellija Raļko

P.S. Vēl arvien neesmu atmetis cerību pārmaiņas pēc nocitēt arī kaut ko jēdzīgu.