36 stundas tusiņa un 36 stundas miega. Naktī no piektdienas uz sestdienu iepazinos ar superīgu meitēnu, tikai baidos, ka viņa pēc mana vairākstundu gandrīz-monologa varētu par mani domāt pavisam ko citu. Toties rīta gājiens pēc alus dažiem Torņakalna iemītniekiem un garām braucošajiem varētu palikt uz kādu laiku atmiņā - ko Tu padomātu, ja ap 9:00 no rīta uz ielas ieraudzītu trīs segās tinušos puišus, kas nepārtraukti lokas smieklos? Nu jā, pēc tam brauciens atpakaļ uz Ropažiem, un nepārtrauka smiešanās par sevi un priekšā sēdošajām meitenēm. Uz brīdi likās, ka vecais tantuks konduktores paskatā mums pa seju gāzīs, bet mēs jau neko, mēs tikai priecājāmies par pasauli. Ropažos Trejasmeņa sapulces laikā neizturēju un uz 15 minūtēm aizmigu, kas deva pamatīgu enerģijas boost-up'u, taču jau ap 23:00 sapratu, ka vairs uz kājām neturos un devos gulēt, durvis atstājis neaizslēgtas, lai dažiem cilvēkiem, ja nu viņi tomēr ierodas, būtu naktsmājas. Īslaicīga pamošanās pa nakti, kad naktsmāju tīkotāji ierodas, atmurmulēšana pretī sveicieniem (pat piecelties nebiju spējīgs). Pamošanās kaut kad no rīta puses no tā, ka, velns, pamatīgs spiediens zemjostas rajonā - tā, ka uz vēdera pagulēt nevar, spiež :D - un pirmais, ko dzirdu, ir sarunas fragments no blakus gultas par to, ka nenormāli seksu gribas. Nu nē, paldies, labāk ātrāk atkal aizmigt, tā jau spiež!

Atmošanās no rīta tāda, ka, sasodīts, pasūtīt visus trīs mājas tālāk, nospļauties par darbu un arī šo diennakti nogulēt. Bet neko, esam darbā un labi, ka tā. Šī diena pieder Tool.