Neaprakstāma nakts. Sarunas līdz smiekliem, līdz asarām, līdz jaunatklājumiem, līdz paskaidrojumiem un līdz rītam. Pastaigas pa krastmalu. Ap trijiem četriem no rīta Rīga izskatās fantastiska - melnas debesis, laternu un māju gaismas, visa pilsēta ietīta miglā, Preses nams sagrauzts un Saules akmens tinies plīvurā. Viļņi Daugavā tik pēkšņi, ka uz brīdi likās, ka Nesiju ieraudzīsim. Pavisam sirreāla pilsēta naktī. Pavisam cita. Skunk Anansie. Nirvana. Atkal Skunk Anansie. Un atkal, un vēl, un vēl jo vairāk. Fantastiska mūzika, fantastisks skats, fantastiska kompānija.

Atzīšanās, neticēšana, smaidi skaistās acīs. Pirmo autobusu gaidīšana. Nu jau atkal Skunk Anansie. Visa diena ar Skunk Anasie šodien būs.
Un vakarā AB dambis ar vājprātīgi sen nesatiktu cilvēku.

Un es zinu, es protu lidot. Tikai neprotu saņemties.

Silta tēja, silts džemperis, siltas sajūtas. Viss silts, silts, silts. Tēja iesūcas ķermenī un izplūst pa to plašā upē. Un smaids neiet prom.

[..] i wonder what you're doing now
i hope you're feeling happy now [..]
/CM/

upd.: Ak jā, un Pēterbaznīcas tornis, miglā satinies, izskatījās kā no pasaku filmas nācis. Kad man būs fotoaparāts, naktīs pārvākšos uz to pasaku pilsētu un sūtīšu jums pastkartītes.

Un mani pat neuztrauc, ka kontā šobrīd ir -0.82 LVL un līdz algai vēl divas nedēļas. Es dzīvoju no emocijām, no šādām emocijām. Punkts un smaids. :)