Visu atceļu no Valmieras uz Rīgu lamājos. Arī tagad gribētos tā sulīgi nolamāties, tepat uz vietas. Bet nekas, es esmu savaldīgs un nesatricināms puika. Šitais pāries, atnāks gan jau kaut kas cits vietā, bet es principa pēc neļaušu sevi satricināt. Visa dzīve ir viena vienīga sīkumu kopa. Daudz nebūtisku sīkumu, kas, tikai kopā skatīti, veido būtisku ainu. Katru no tiem atsevišķi varam neņemt vērā. Un tas ir tieši tas, ko es šobrīd darīšu.

Vienkārši apnicis savādāk. Apnicis cīnīties par to, kā patiesībā nav.