Esmu izbrīnīts, ka atbildes uz eksistenciāli būtiskiem jautājumiem atrodas pašā deguna galā un ir tik pašsaprotamas, ka tās nekādi neizdodas ieraudzīt.
Esmu izbrīnīts, ka, skatu leņķi uz apskates objektu pagriežot pat par nieka vienu grādu, šis objekts kļūst par pavisam ko citu, līdz ar sevi izmainot arī apkārtni.
Esmu izbrīnīts, ka jebkas, absolūti jebkas atrodas nieka rokas stiepiena attālumā, ir jāprot tikai pasniegties pretī.

Toties tagad es zinu, kas ir Linča Lost Highway. Ceļš uz patiesību un atklāsmi.

Un jā, dzīves jēga, sadalīta mazākās vienībās, izrādās nemaz ne tik ciets rieksts.