Vot, vot, tāda tendence ir mūsu meitenēm - "Kristīnes sindroms". Pierādīt, ka viņa ir tā vienīgā, īstā, piemērotā, kas var glābt un pārveidot viņas vienīgo skaisto, mīļo Edgaru, kurš dzērumā viņai ir nedaudz pievērsis uzmanību. [sarkastiski, bet daudzos gad. diemžēl tā ira] Cmon, cilvēks ir tāds kāds viņš ir, vai nu pieņem, vai nē. Mainīties var tikai pats, nonākot pie savas pārliecības - vajag to vai nē.

Tā tāda sāpe kopumā. Ne THP ieraksta kontekstā, kaut vai tā iemesla pēc, ka nepazīstu viņu, lai spriestu. Pat ja pazītu, diez vai spriestu.