Atkal jau skumji sāk palikt. Vēl tikai četras dienas un es došos prom no Latvijas. Atkal būs tā dīvainā skumja, skatoties pa lidmašīnas logu uz arvien attālinošos zemi un tā atsvešinātība tur, tajā galā. Būs skumjas pēc mājām, pēc draugiem, pēc pļavām, jūras, meža un skaidrajām, zvaigžņotajām naktīm. Šodien iešu pēc lidmašīnas biļetēm un tad jau vairs nebūs ilūziju par atpakaļceļu, nebūs iespējas pārdomāt.

Ai...