GODDAMNIT!

Šitā jau arī nomirt nav tālu. 2/5 no reizēm, kad nošķaudos, pēc šķaudījiena pār ķermeni pārlīst vājprātīgi asu sāpju vilnis, bet patiešām kā vilnis - tas tevi apņem, pārplūst pāri un aizveļas tālāk. Tādas sāpes, ka kliegt gribas, ka ieķeršanās krēsla rokturos nepalīdz, ka vēl pāris minūtes pēc tam lēnām atej. Tādas sāpes, ka rodas sajūta - miesa un kauli tūlīt eksplodēs.

Un, laikam ejot, šīs parādības procentuālais biežums tikai pieaug.

Šī nav pirmā slimošanas reize, kad man tā ir. Taču izskaidrojumu gan vēl ne reizi neesmu radis. Tiesa, meklējis jau arī neesmu.

upd.: Sasodīts, vēl tagad pleci un spranda smeldz :/