Man drausmīgi patīk vilcieni. Ikreiz, kad eju caur staciju vai tuneli, kur tie dodas pāri, iedomājos, kā tie ved mani prom. Klausos riteņu klaboņā un sapņoju par tālām zemēm, kur zāle lētāka un zaļāka, par debesīm, no kurām siltas lāses krīt un ierok tevi pasakās un ir tik labi, tik labi, ka neko citu vairs negribas.

Tā ir mana sapņu pasaule un es zinu, zinu ka tur kādreiz nonākšu. Vajag tikai ļoti, ļoti vēlēties.