Starp mums viss ir beidzies.
Un es melošu, ja teikšu, ka man tas bija pārsteigums.

Iedevu sev vakar brīvdienu un aizbraucu prom uz jūru uz visu dienu.
Es nekad neesmu sapratis cilvēkus, kuri sev ietetovē savu mīļoto vārdus.
Tagad es zinu, kā tas ir. Vakar sapratu, ka Viņa ir vienīgā, kuras vārdu (nu ok, niku, vārds ir pārāk apstrakta un virspusēja lieta) es būtu ar mieru sev ietetovēt. Tā, lai uz mūžiem.

Un vēl es sapratu, ka Viņa ir vienīgā sieviete manā mūžā, kurai es nespētu pateikt "nē", ja Viņa vēlētos atgriezties...