Alkoholiķa dienasgrāmata.

Gribu sev mājās kompāniju rīt- vai parīt-vakar.
Šodien to, frančos uz sekundi ieklīstot, sapratu. Nezinu, kādēļ tieši tur, taču tā tas ir.

Man nevajag seksa, vajag tikai kompāniju.
Man nevajag pat sarunu. Paklusēt, pabūt līdzās. Pieciest, ka es raudu par neko. Zināt, ka rīt es jau atkal būšu stiprs.

Šovakar man viena meitene Vecrīgas ielās teica: "Čau! Turpmāk es Tev vienmēr teikšu čau, pat ja Tu to negribi."
Un man nebija, ko atbildēt. Jo man nav ne jausmas, kas tā bija par meiteni.