Nē nu vispār, man trūkst vārdu. Atgriežas tas īblis, "priekšnieks" tā saucamais, no atvaļinājuma un, uzzinājis, ka es neesmu paveicis visas Aģentūras un, jo īpaši, viņa darbus, sāk braukt man virsū, pie tam vēl atļaujas nosaukt mani par bērnu. Es jau tā ne minūti pa nakti neesmu gulējis, strādājot pie tā, pie kā man patiesībā nebūtu jāstrādā, un tad vēl šitāds trīs gadus par mani jaunāks mūdzis sauks mani par bērnu.

Nebūtu es tik saguris un skaidroties gribošs, goda vārds, būtu maucis pa seju.

upd.: Visvairāk besī, ka šitais "gudrinieks" (pēc arch izteikuma) cenšas tagad sabraukt visiem, kam var, virsū tāpēc, ka zina, ka, tiklīdz ieradīsies direktors, viņu pašu gaida nopietnais drāziens.