savulaik man arī bija tāds "gudrākais veids", taču no tām rētām ir palikušas tikai bālas švīkas

un apvaldīt sevi es esmu iemācījies pārāk perfekti, lai spētu šai barjerai tikt pāri
tikai tad, kad ir par daudz, viss apjoms, kas pa šo laiku sakrājies, nāk laukā

un tad cilvēki uzskata mani par sentimentālu muļķi, ja reiz raudu par to, ka sunim kāds uz astes uzkāpis
nezinot, ka patiesībā raudu par pavisam ko citu