Kā man fucking besī ārā šādi teksti, bļe. Semināra laikā saņēmu no Viņas sms: "Ceru, ka kādreiz vēl spēsim būt draugi." Ne sūda nespēsim, bļe, vismaz es nē. Kādi tur ellē dirsā vēl draugi, ja ikreiz, kad nejauši (vai tieši otrādi - jauši) sanāk uzskriet Viņas bildei vai iedomāties par Viņu, puņķojos kā idiots? Tā arī viņai atbildēju: "Tikai, kad tevi vairs nemīlēšu jeb, precīzāk izsakoties - piedod, tas nav iespējams."

Sēžu savā sūda kabinetā un puņķojos kā debīls tīnis, bļe. Un ledusskapī alkohola arī nekāda vairs nav palicis :(