Te reiz ir tēma doktora disertācijai. Kādēļ vardabīgā nāvē mirušajiem uz līķā ir neskaitāmi dūrieni, ja nāve praktiski iestātos jau pat pēc pirmā? Dzīvība ir sīksta. Nāves bailes. Upuris jau nāvīgi ievainots vēl ilgi sauc pēc palīdzības un izmisīgi pretojas. Bailes un stress liek izdarīt vēl arvien jaunus un jaunus dūrienus. Kāda ir dzīvības cena? Es teiktu, ka tai ir divas vērtības: sava maksā visu, cita - neko. Cilvēkiem piemīt nolādētā tieksme uz vardarbību un savtīgu, pretdabisku izpriecu medībām un dominanci pār neaizsargāto un bezpalīdzīgo. Esi kādreiz mēģinājis nogriezt mājputnamputnam galvu vai uzšķērst kādu puszdzīvu zvēru? Esi paņēmis rokā tā ķidas un apskatījis brūču ģeometriju? Es neskaitāmas reizes izbaudīju tā saldo pretīgumu. Nāves agonija un nervu tiks. Cilvēce ir odžu un maitēdāju dzimums. Atceries par to, kad no rīta tiesāsi savu kārtējo desmaizi vai cepeti. Vai viegli ir nogalināt? Ļoti viegli. Pārāk viegli.