Nedēļas nogale aizvadīta mierīgi, par ko prieks.
Beidzot kārtīgi esmu izgulējies un uz brīdi pat izdevās nedomāt par darbu, par ko vēl jo lielāks prieks.
Šodien iegādāju Ričarda Baha "Ilūzijas" (stāsts par Mesiju, kurš negribēja būt Mesija), par ko arīdzan prieks.

Mīļums naktī izskatās pēc maza, mīļa, silti un klusi šņācoša murmuļa, tāpēc pēdējā nakts ne-tik-ļoti gulēta, taču viņas smaids miegā, kad sakārtoju matus un noskūpstu kaklu, atsver visas negulētās naktis kopā. Un viņas pieglaušanās, kad iemurrāju viņai ausī un noglāstu muguru.

Viņa saka, es vairs nekrācot naktīs, bet gan murrājot.
Un viņas kaķis arī mani mīl. Tik ļoti, ka visu dienu tīru no sava NIN krekla viņa spalvas.

Ak jā, man tak beidzot ir NIN krekls. With Teeth.

Kaut kā tā...