Pavisam dīvaina diena. Ap pussešiem pamodos un aizmigt vairs neizdevās. Nu neko, cēlos vien augšā un braucu uz darbu sešos. Aber ap pusseptiņiem no rīta Vecrīga ir skaista - gandrīz neviena cilvēka, mašīnu arī pavisam maz.

Tagad tik nesaprotu, vai no tās vīna glāzes, ko tikko izdzēru, atkal vai vēl arvien esmu "iereibis".

Bet nu jā, 100g šņabja, mazliet sulas un krietna (and i mean it - krietna) deva absinta ekstrakta ir nopietns savienojums. 2 tādi kokteilīši un var teikt, ka es vakardienu vairs neatceros. Toties atceros daudz jo daudz mazu, zaļu fejiņu sev visapkārt lidojam.

Ak jā, mīļums vakar pamanījies telefonu kanālītī noslīcināt. Nesaņemt sms no viņas nozīmē lēnu un mokošu nāvi, par to nu es vakar pilnībā pārliecinājos.

Velns parāvis, kas te notiek? Pulkstenis ir jau gandrīz 8:30, bet vēl neviena, NEVIENA kolēģa nav. Parasti vismaz 5 kolēģi ap šo laiku jau ir klāt.

Pavisam kaut kāda dīvaina tā šodiena. Redzēs, kas vēl notiks.