Savulaik kādā pamācošā padomju grāmatā lasīju domu par to, ka nodzēries pilsonis sabiedrībai ir tikpat kā miris pilsonis.

Kad Tu šo te lasīsi, es jau būšu miris.

Pavisam nejauši atradu savā atvilktnē milzīgu šokolādi. Un žāvētu vīģu paciņu. Un vispār, dzīvot būtu skaisti, ja cilvēki nemelotu. Un ja galva nesāpētu.