Cik labi tomēr, ka darbā apkopēja ierodas vakaros. Izrādās, vakar, prom ejot, nepamanīju, ka direktors vēl ir savā kabinetā un ieslēdzu viņu (savu atslēgu viņš, protams, pakāsis kaut kur). Esot kādu stundu ieslēgts sēdējis, kamēr apkopēja atbrīvojusi.

Un, nu jā, šodien pirmoreiz viesojos DEAC pazemes bunkurī. Nuvaizin, TĀDAS drošības sistēmas, TĀDI labirinti, TĀDAS pazemes ejas, ka tik turies. Iespaids nopietns.

Un šodien beidzot pa ilgiem laikiem dodos uz kino. Un rīt arīdzan. Un kaut kad drīzumā atkal.