|
|
|
|
|
|
Pase dabūta, norēķinu kartes visas manas dabūtas, internetbanka arī pieslēgta, atkal jau sāku kā cilvēks justies. Vēl tikai tai internetbankā kāds smuks cipariņš varētu parādīties, tad pavisam jauki būtu.
Pasi dabūjis, gribēju cik ātri iespējams nokārtot nesmukumu ar faktu, ka manam bebim dzimšanas apliecībā svītriņa pagaidām tēva vietā (toreiz pase man jau bija nozagta un nebiju pamanījies jaunu uztaisīt), zvanu uz dzimtsarakstu nodaļas arhīvu uzzināt, kāda tur tā kārtība. Saruna:
Es: Sveicināti! Gribētu bērnam dzimšanas apliecībā esošo strīpiņu aizstāt ar tēva vārdu! Tante: Kur dzimšanas apliecība izdota? Es: Mēs viņu dzemdību namā taisījām. Tante: Kur tad, tualetē kādā? (Klusuma brīdis) Es: Atvainojiet, es par apliecību, nevis bērnu teicu...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|