Pirms brīža atkārtoti, skatoties "Rosencrantz And Guilderstern Are Dead", aizdomājos par to, ka autora vārds no JEBKURA darba būtu vispār jāizsvītro bez pēdām - pārāk jau nu daudz cilvēku vērtē kādu darbu pēc tā autora - tipa šito es neskatīšos, jo to ir režisējis tas-un-tas, šitais ir obligāti jāizlasa, jo to ir rakstījis tas-un-tas. Nu craps tas ir galīgs :/ Vienmēr taču var būt, ka tas-un-tas ir režisējis pilnīgu BS vai arī tas-un-tas ir uzrakstījis pilnīgu BS, taču cilvēks tam nepievērsīs nekādu uzmanību, jo visa uzmanība tiek koncentrēta uz autoru. Pretīgi. Pie tam, tādā pat veidā vienmēr pastāv iespēja, ka tu palaid garām kaut ko labu tikai tāpēc, ka tā autors ir kāds kaimiņu alkašs...

Vienubrīd izdomāju, ka īpaši paklausīšos jaunākos man mīļu grupu veikumus. Rezultātā nācās secināt, ka no Mansona "Golden Age Of Grotesque" man patīk tikai viena dziesma (Slutgarden), no Metallica "St.Anger" arī tikai viena (Invisible Kid), Ministry un Wumpscut pēdējie albumi (nosaukumus tā uz sitienu neizdodas atcerēties) vispār nepatīk. Ehh, žēl, ka labā mūzika tik ātri izmirst :/ Nu ok, es saprotu, ka mode mūzikā (ja tā var teikt) mainās līdz ar gadiem, taču tādā gadījumā man nākas tikai secināt, ka esmu vecs onka, kas turas pie pārbaudītām vērtībām, jo jaunais man ir svešs...

Ejiet ka jūs visi, braucu no jums prom uz Valmieru. Vo!

Current Music: Beck - Cold Brains